Valsts augu aizsardzības dienests
The International Union for the Protection of new Varieties of Plants (UPOV)
Augu šķirnes, t.i. selekcionāru radītās īpatņu kopas rodas ilgstoša, rūpīga darba rezultātā. Jauna šķirne ir svarīgs ražošanas līdzeklis, kas dod iespēju kāpināt augļaugu ražību, augļu kvalitāti un slimībizturību, līdz ar celt lauksaimniecības darbu līmeni.
Augu šķirni reģistrē un iekļauj Latvijas Republikas Valsts aizsargājamo šķirņu sarakstā tikai pēc tās AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudes.
Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma `Par augu šķirņu aizsardzību` 2. pantu, augu šķirni var reģistrēt tikai tad, ja tā ir:
jauna,
atšķirīga,
pietiekami
viendabīga,
stabila.
Šķirni var uzskatīt par jaunu (3. pants), ja līdz tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam pieteicējs vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes pavairojamo materiālu vai jebkuru auga daļu nav pārdevis vai kādā citā veidā nodevis trešajām personām komerciālajai izmantošanai.
Šķirni var uzskatīt par atšķirīgu (4. pants), ja tā vismaz ar vienu raksturīgo pazīmi skaidri atšķiras no citas šķirnes, kura ir kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.
Šķirne uzskatāma par viendabīgu (5. pants), ja tās augi, kas pavairoti ar selekcionāra ieteikto metodi, savu raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami izlīdzināta.
Šķirne uzskatāma par stabilu (6. pants), ja pēc vairākkārtējas pavairošanas ar selekcionāra ieteikto metodi, šķirnes īpašības būtiski nemainās.
Lai noteiktu vienas vai otras pazīmes izpausmes pakāpi, izmanto references jeb paraugšķirnes.
Augu AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudi nosaka (regulē) MK noteikumi Nr. 243 (izdoti Rīgā, 2006. gada 28. martā), publicēti Latvijas Vēstnesī 05.04.2006 55 (3423). Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi (attēlā).
1. att. AVS testa veikšanas shēma
AVS pārbaude pamatojas uz UPOV (The International Union for the Protection of new Varieties of Plants) pieņemtajām tehniskajām metodikām (vadlīnijām).
Ābelēm (Malus domestica Borkh) (UPOV vadlīnija TG/14/9, izdota 2005.04.06. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.615 - Ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 11.septembrī (prot. Nr.50 16.§). Publicēts: Latvijas Vēstnesis 14.09.2007 149 (3725).
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg014/tg_14_9.pdf
Dekoratīvajām ābelēm (Malus MILL.) UPOV vadlīnija TG/192/1, izdota 2003.03.09. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.632 – Dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 18.septembrī (prot. Nr.52 23.§).
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg192/tg_192_1.pdf
Upenēm (Ribes nigrum L). UPOV vadlīnija TG/40/6, izdota 1989.10.06. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.512 – Upeņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 24. jūlijā (prot. Nr. 42 28.§). Publicēts: Latvijas Vēstnesis 27.07. 2007 121 (3697).
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg040/tg_40_6.pdf
Avenēm (Rubus idaeus L.). UPOV vadlīnija TG/43/7, izdota 2003.04.09.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg043/tg_43_7.pdf
Vīnogām (Vitis L). UPOV vadlīnija TG/50/8.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg050/tg_50_8.pdf
Persikiem (Prunus persica (L.) Batsch.). UPOV vadlīnija TG/33/6, izdota 1995.10.20.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg053/tg_53_5.pdf
Mājas plūmēm (Prunus domestica L.). UPOV vadlīnija TG/41/5, izdota 2002.04.17.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg041/tg_41_5.pdf
Ērkšķogām (Ribes uva – crispa L.). UPOV vadlīnija TG/51/6, izdota 1987.10.07.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg051/tg_51_6.pdf
Aprikozēm (Prunus armeniaca L.). UPOV vadlīnija TG/70/3, izdota 1979.03.28.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg070/tg_70_4.pdf
Bumbieriem (Pyrus communis L.). UPOV vadlīnija TG/15/3, izdota 2000.04.05.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg015/tg_15_3.pdf
Baltajām un sarkanajām jāņogām (Ribes sylvestre Lam.). UPOV vadlīnija TG/52/5, izdota 1990.10.12.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg052/tg_52_5.pdf
Diploīdajām plūmēm (Prunus salicina Lindl.). UPOV vadlīnija TG/84/3, izdota 1982.11.19.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg084/tg_84_3.pdf
Saldajiem ķiršiem (Prunus avium L.). UPOV vadlīnija TG/35/7, izdota 2006.04.05.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg035/tg_35_7.pdf
Skābajiem ķiršiem (Prunus cerasus L.). UPOV vadlīnija TG/230/1, izdota 2006.04.05.
http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg230/tg_230_1_corr.pdf
Krūmcidonijām (Chaenomeles L.). Tiek izstrādātas nacionālās vadlīnijas.
Ceriņi (Syringa L.). tiek izstrādātas nacionālās vadlīnijas.