AVS pārbaude

Augu šķirnes, t.i. selekcionāru radītās īpatņu kopas rodas ilgstoša, rūpīga darba rezultātā. Jauna šķirne ir svarīgs ražošanas līdzeklis, kas dod iespēju kāpināt augļaugu ražību, augļu kvalitāti un slimībizturību,  līdz ar celt lauksaimniecības darbu līmeni.

Augu šķirni reģistrē un iekļauj Latvijas Republikas Valsts aizsargājamo šķirņu sarakstā tikai pēc tās AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudes.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma `Par augu šķirņu aizsardzību` 2. pantu, augu šķirni var reģistrēt tikai tad, ja tā ir:

jauna,

atšķirīga,

pietiekami viendabīga,

stabila.

Šķirni var uzskatīt par jaunu (3. pants), ja līdz tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumam pieteicējs vai kāds cits ar viņa atļauju šķirnes pavairojamo materiālu vai jebkuru auga daļu nav pārdevis vai kādā citā veidā nodevis trešajām personām komerciālajai izmantošanai.

Šķirni var uzskatīt par atšķirīgu (4. pants), ja tā vismaz ar vienu raksturīgo pazīmi skaidri atšķiras no citas šķirnes, kura ir kļuvusi vispārzināma pirms pieteikuma iesniegšanas datuma.

Šķirne uzskatāma par viendabīgu (5. pants), ja tās augi, kas pavairoti ar selekcionāra ieteikto metodi, savu raksturīgo pazīmju ziņā ir pietiekami izlīdzināta.

Šķirne uzskatāma par stabilu (6. pants), ja pēc vairākkārtējas pavairošanas ar selekcionāra ieteikto metodi, šķirnes īpašības būtiski nemainās.

Lai noteiktu vienas vai otras pazīmes izpausmes pakāpi, izmanto references jeb paraugšķirnes.

Augu AVS (atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes) pārbaudi nosaka (regulē) MK noteikumi Nr. 243 (izdoti Rīgā, 2006. gada 28. martā), publicēti Latvijas Vēstnesī 05.04.2006 55 (3423). Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts augu aizsardzības dienests organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi (attēlā).

AVS shēma

1. att. AVS testa veikšanas shēma

AVS pārbaude pamatojas uz UPOV (The International Union for the Protection of new Varieties of Plants) pieņemtajām tehniskajām metodikām (vadlīnijām).

AVS testēšanas laboratorijā veic pārbaudes šādiem augļaugiem:

Ābelēm (Malus domestica Borkh) (UPOV vadlīnija TG/14/9, izdota 2005.04.06. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.615 - Ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 11.septembrī (prot. Nr.50 16.§). Publicēts: Latvijas Vēstnesis 14.09.2007 149 (3725).

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg014/tg_14_9.pdf

Dekoratīvajām ābelēm (Malus MILL.) UPOV vadlīnija TG/192/1, izdota 2003.03.09. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.632 – Dekoratīvo ābeļu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 18.septembrī (prot. Nr.52 23.§).

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg192/tg_192_1.pdf

Upenēm (Ribes nigrum L). UPOV vadlīnija TG/40/6, izdota 1989.10.06. Latvijā pārbaude notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.512 – Upeņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika - (izdoti Rīgā 2007.gada 24. jūlijā (prot. Nr. 42 28.§). Publicēts: Latvijas Vēstnesis 27.07. 2007 121 (3697).

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg040/tg_40_6.pdf

Avenēm (Rubus idaeus L.). UPOV vadlīnija TG/43/7, izdota 2003.04.09.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg043/tg_43_7.pdf

Vīnogām (Vitis L). UPOV vadlīnija TG/50/8.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg050/tg_50_8.pdf

Persikiem (Prunus persica (L.) Batsch.). UPOV vadlīnija TG/33/6, izdota 1995.10.20.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg053/tg_53_5.pdf

Mājas plūmēm (Prunus domestica L.). UPOV vadlīnija TG/41/5, izdota 2002.04.17.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg041/tg_41_5.pdf

Ērkšķogām (Ribes uva – crispa L.). UPOV vadlīnija TG/51/6, izdota 1987.10.07.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg051/tg_51_6.pdf

Aprikozēm (Prunus armeniaca L.). UPOV vadlīnija TG/70/3, izdota 1979.03.28.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg070/tg_70_4.pdf

Bumbieriem (Pyrus communis L.). UPOV vadlīnija TG/15/3, izdota 2000.04.05.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg015/tg_15_3.pdf

Baltajām un sarkanajām jāņogām (Ribes sylvestre Lam.). UPOV vadlīnija TG/52/5, izdota 1990.10.12.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg052/tg_52_5.pdf

Diploīdajām plūmēm (Prunus salicina Lindl.). UPOV vadlīnija TG/84/3, izdota 1982.11.19.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg084/tg_84_3.pdf

Saldajiem ķiršiem (Prunus avium L.). UPOV vadlīnija TG/35/7, izdota 2006.04.05.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg035/tg_35_7.pdf

Skābajiem ķiršiem (Prunus cerasus L.). UPOV vadlīnija TG/230/1, izdota 2006.04.05.

http://www.upov.int/en/publications/tg-rom/tg230/tg_230_1_corr.pdf

Krūmcidonijām (Chaenomeles L.). Tiek izstrādātas nacionālās vadlīnijas.

Ceriņi (Syringa L.). tiek izstrādātas nacionālās vadlīnijas.