Darbinieki
Dr.biol. Sarmīte Strautiņa (nodaļas vadītāja)
Daina Feldmane
Ieva Kalniņa
Ausma Dukure
Ina Gocuļak
Selekcijas un šķirņu izvērtēšanas nodaļa
Augļaugu selekcijas galvenie mērķis LVAI – izveidot šķirnes, kas ir:
- Latvijas apstākļiem piemērotas;
- ar komercaudzēšanai atbilstošu augļu kvalitāti;
- slimībizturīgas;
- ar dažādu ienākšanās laiku;
- ar ērti kopjamu koka vainaga vai krūma formu.
Ābeļu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. L. Ikase
Krustošanā tiek izmantotas šķirnes, kas ir kraupja rezistences (poligēnā izturība, gēni Vf un Vm), izturības pret vēzi u.c. slimībām, kompakta auguma (ieskaitot gēnu Co), ziemcietības un augļu kvalitātes donori. Tiek selekcionētas labi glabājamas un arī pārstrādei piemērotas šķirnes.
Ābeļu ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabātas 351
(t.sk. 176 Latvijas izcelsmes) šķirnes, hibrīdi un šķirņu kloni.
Reģistrētas šķirnes: 'Agra', 'Atmoda', 'Ausma',
'Ella', 'Ilga', 'Magone', 'Olga'.
2006.gadā iesniegtas AVS testam šķirnes 'Baiba', 'Dace', 'Edite',
'Gita', 'Roberts', 'Ligita'.
Bumbieru šķirņu izvērtēšana
Asistente, M. agr. B. Lāce
Tiek vērtēti un papildināti bumbieru ģenētiskie resursi, veikta hibrīdu atlase un šķirņu introdukcija. Galvenie uzdevumi: izdalīt pietiekoši ziemcietīgas šķirnes ar labu augļu kvalitāti, kas saglabājas arī pēc uzglabāšanas.
Bumbieru ģenētisko resursu kolekcijā saglabā 152 (t.sk. 58 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdus.
Reģistrētas šķirnes: 'Jumurda', 'Paulīna'.
Saldo ķiršu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. agr. S. Ruisa
Hibridizācijā tiek izmantotas introducētas saldo ķiršu šķirnes, kas Latvijā ir ziemcietīgas un ražīgas, tās krusto ar šķirnēm, kas ir lielaugļu un pašauglības (gēns Sf) donori.
Uzsākta DNS marķieru izmantošana ģenētisko resursu raksturošanā. Saldo ķiršu ģenētisko resursu kolekciju veido 57 (t.sk 25 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdi.
Ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabātas arī 38 (22 Latvijas izcelsmes) skābo ķiršu šķirnes un kloni.
Reģistrētas šķirnes:
'Aija', 'Indra', 'Jānis'.
2007.gadā iesniegta AVS testam šķirne 'Paula'.
Plūmju selekcija un šķirņu izvērtēšana
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane (mājas plūmju selekcija)
Vadošā pētniece, Dr. biol. L. Ikase (hibrīdplūmju selekcija)
Jaunu šķirņu izveidē mājas un diploīdajām plūmēm uzsvars tiek likts uz agrīnumu, ziedpumpuru salizturību, pašauglību, augļu kvalitāti. Selekciju veic arī, lai iegūtu pārstrādei piemērotas šķirnes. No 1996. līdz 2001.gadam tika īstenota kopīga selekcijas programma ar zviedru selekcionāriem. No šī materiāla izdalīti trīs perspektīvi hibrīdi, kas tiek pārbaudīti dažādos augšanas apstākļos. Jaunās, perspektīvās šķirnes tiek pārbaudītas uz dažādiem potcelmiem. Mājas plūmju ģenētisko resursu kolekciju veido 120 (t.sk. 25 Latvijas izcelsmes) šķirnes un formas, bet diploīdajām plūmēm 64 (t.sk. 26 Latvijas izcelsmes) šķirnes un hibrīdi.
Reģistrētas šķirnes: 'Agrā Dzeltenā, 'Inese', 'Minjona', 'Zemgale'.
Krūmcidoniju selekcija
Vadošā pētniece, Dr. agr. S.
Ruisa
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane
Selekciju veic, pievēršot speciālu vērību šķirņu ziedpumpuru salizturībai, agrīnumam, pašauglībai, sievišķās ģeneratīvās sistēmas normālai attīstībai, augļiem ar biezu sulīgo daļu un ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu (organiskās skābes, fenolsavienojumi, pektīnvielas, aromātvielas); selekciju veic, lai šķirnes varētu novākt mehanizēti.
Ģenētisko resursu kolekcija ietver 64 krūmcidoniju genotipus, kas izveidoti Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Pašlaik galvenā uzmanība tiek veltīta izdalīto formu izvērtēšanai un pavairošanai
Aprikožu kolekcijas izpēte
Direktore, Dr. biol. E. Kaufmane
Galvenā uzmanība tiek pievērsta šķirņu iegūšanai, kas izceļas ar maksimāli vēlu ziedēšanas laiku un ar augstu izturību pret klasterosporozi un izsušanu. Aprikožu ģenētisko resursus veido 36 Latvijas izcelsmes genotipi.
Reģistrētas šķirnes: 'Daiga', 'Lāsma', 'Velta'.
Upeņu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. S.
Strautiņa
Pētnieks, Dr. agr. K. Kampuss
Krustošanu veic, izmantojot starpsugu hibrīdus, kas ir donori izturībai pret miltrasu, pumpuru ērci, reversiju.
Ģenētisko resursu kolekcija sastāv no 119 šķirnēm un hibrīdiem (t.sk. 18 starpsugu hibrīdi, 16 sugas un varietātes).
Aveņu selekcija un šķirņu izvērtēšana
Vadošā pētniece, Dr. biol. S.
Strautiņa
Uzmanība tiek pievērsta šķirņu izturībai pret didimellozi un antraknozi. Selekciju veic arī rudens avenēm.
Ģenētisko resursu kolekcija ietver 42 šķirnes un hibrīdus.
Reģistrētas šķirnes: 'Arta', 'Dita', 'Ina', 'Ivars', 'Līna'.
Ērkšķogu un jāņogu šķirņu
izvērtēšana
Vadošā pētniece,
Dr. biol. S. Strautiņa
Pētnieks, Dr. agr. K. Kampuss
Veic agrobioloģiskos un fenoloģiskos novērojumus, izdalītas komercaudzēšanai un mazdārziem piemērotas šķirnes.
Ērkšķogu ģenētiskie resursi: 31 (27 Latvijas) šķirnes un hibrīdi.
Jāņogu ģenētiskie resursi: 24 (t.sk. 6 Latvijas) šķirnes.
Vīnogu kolekcijas izpēte
Vadošā
pētniece, Dr. agr. S. Ruisa
Veic Latvijas un introducēto vīnogu šķirņu izpēti. Izdalītas mazdārziem piemērotas šķirnes.
Vīnogu ģenētiskie resursi: 58 šķirnes un hibrīdi.
LVAI ir autortiesību pārstāvji P.Sukatnieka šķirnēm: 'Guna', 'Spulga', 'Sukribe', 'Supaga', 'Spulga', 'Veldze', 'Zilga'.
Lazdas - Latvijas izcelsmes kolekcijas izpēte
Vadošā pētniece, Dr. biol. S. Strautiņa
Lazdu selekcija aprobežojas ar P. Upīša izveidotā lazdu hibrīdu fonda izvērtēšanu. Uzmanība tiek veltīta ģeneratīvo orgānu ziemcietībai, ražībai, riekstu lielumam un kvalitātei. Ģenētisko resursu kolekcijā tiek saglabāti 75 Latvijas izcelsmes (P.Upīša) lazdu hibrīdi